Gribasspēks
07.04. Šis rīts, lai arī saulains, tik miegains ..uf. Ceru, ka pēc 21 dienas radīsies pieradums un būs vieglāk. Ir grūti. #rītaskrējiens
Gribasspēks
06.04. Bija vērts vakardienas cīņai, lai novērtētu šī rīta saules pielieto sniegbaltumu un dzeņa kalšanu. Ir skaisti #rītaskrējiens
Gribasspēks
05.04. Laikapstākļi galīgi nepalīdz pildīt manu apņemšanos, taču ja ne tagad, tad kad tad būs tas piemērotākais brīdis. Ir aprīlis. #rītaskrējiens
Gribasspēks
04.04. Neuzlādējot austiņas jāklausās savā elpā. Pa ilgiem laikiem sāku pētīt mežu sev apkārt. Ir klātbūtne. #rītaskrējiens
Gribasspēks
29.03. Pavasaris oficiāli atklāts ar rīta skrējienu. Ir silts.Kaut nu gribasspēks pietiktu arī rīt
30.03. Un ziema ar sniegpulkstenītēm un rīta skrējienu ir atpakaļ. Ir sniegs. Kaut nu gribasspēks pietiktu arī rīt
31.03. Rīta skrējiens baltā, klusā mežā. Ir putni. Kaut nu gribasspēks pietiktu arī rīt
01.04. Kājas kūļājās pa sniegu, taču mērķis veicina gandarījumu. Ir putenis.
02.04. Pietiek arī ar vienu džemperi un pirmoreiz šoziem nokritu sniegā, labi, ka iesildījos. Ir ledus.
03.04. Pagarinot distanci par piecām minūtēm gandrīz apmaldījos trijās priedēs. Ir piedzīvojums.
Taureņu kolekcija
Kafejnīca.
Pie sienas dekorācijā taureņu kolekcija.
Atnāku un nodomāju, ka kaut kas tāds sen nav redzēts un iegrimstu atpakaļ ikdienas domās.
Pēc kāda laika man blakus nosēžas vecāki ar mazu puiku un meitu ap 10 gadiem. Bērni šķiet sakašķējas, tēvs nosēdina meiteni krēslā, kas ir otrpus galdam. Viņa sāk šņukstēt un tēvs ar dūri iedunkā viņai pa sāniem. Teksts: "Ko tu pinkšķi? Šitā visu laiku."
Māte pavisam klusu nosaka, lai viņš nebļauj. Tēva skaļā balss apklusina visu apkārtējo sarunas un pēc mirkļa viņi devās prom tā arī neko neēduši.
Man gan pašai vēl joprojām galvā skan neatlaidīgais jautājums,
ko mazais puika centās izdibināt tam pa vidu visam: "A kāpēc viņi tareņus nogalināja?Mam, kāpēc viņi taureņus nogalināja?"
Kāpēc viņi taureņus nogalināja?
Pie sienas dekorācijā taureņu kolekcija.
Atnāku un nodomāju, ka kaut kas tāds sen nav redzēts un iegrimstu atpakaļ ikdienas domās.
Pēc kāda laika man blakus nosēžas vecāki ar mazu puiku un meitu ap 10 gadiem. Bērni šķiet sakašķējas, tēvs nosēdina meiteni krēslā, kas ir otrpus galdam. Viņa sāk šņukstēt un tēvs ar dūri iedunkā viņai pa sāniem. Teksts: "Ko tu pinkšķi? Šitā visu laiku."
Māte pavisam klusu nosaka, lai viņš nebļauj. Tēva skaļā balss apklusina visu apkārtējo sarunas un pēc mirkļa viņi devās prom tā arī neko neēduši.
Man gan pašai vēl joprojām galvā skan neatlaidīgais jautājums,
ko mazais puika centās izdibināt tam pa vidu visam: "A kāpēc viņi tareņus nogalināja?Mam, kāpēc viņi taureņus nogalināja?"
Kāpēc viņi taureņus nogalināja?
Ožas valstība
Es neesmu atmetusi smēķēt.
Pieņemu, ja kāds jebkad ir secinājis, ka ir atkarīgs un uz jautājumu "tu pīpē?" atbildējis apstiprinoši, tad tu nekad nevari zināt par sevi droši, ka esi atmetis.
Un lai arī atmetusi neesmu, netīšām sanāca, ka pēdējā cigarete man bija pirmajā janvārī. Tas nav saistīts ar jebkāda veida jaunā gada apņemšanām, kurām es neticu. Tā vienkārši sanāca.
Un tagad es rēķinos ar sekām.
Uz ielas stāvot pie luksafora, dūmojošie cilvēki mani padara klepojošu,
es jūtu, kura mašīna strādā ar dīzeli, benzīnu vai gāzi,
sasmakušu istabas gaisu es vēdinu divreiz biežāk nekā parasti,
jebkāda veida vīrakus vai citas asas smaržas, aromātiskos atsvaidzinātājus telpā es nevaru izturēt ilgāk par desmit minūtēm,
parastais jogurts kļuvis tik aromātiski garšīgs,
valriekstu smarža no rieksta sadrūp mutē tik tuvu degunam...,
jonson's baby eļļa uz manis uzsprāgst no laimes,
gurķa un tomāta savienojums man atgādina par vasaru laukos,
un tagad cepjot kartupeļus ar sīpoliem un ķiploku, es tam visam cauri spēju saost niansētu ūdens smaržu tvaikā kas uzvirmo atverot vāku.
Un jā, vēl es spēju saost arī veco vistu, kas pāris dienas ledusskapī ir radījusi puvuma atmosfēru...hihihi
Es vēl joprojām nespēju pretoties greifrūta sulīgajai smaržai, koka siltumam istabā un peldošu kumelīšu aromātam. Šķiet es šodien pat varēju just kā smaržo saule. Varbūt tikai sasilis gaiss,... taču patīkami.
Mans deguns valda pār mani. Tas ir kļuvis ārkārtīgi aktīvs un spēj mani tikpat labi, kā sadusmot, tā nomierināt un iepriecināt.
Un cik jocīgi smaržo āda, netīri mati un plastmasa no mana datora.
Tā ir vesela pasaule. Tagad tikai aizvēr acis un sākt dzīvot no jauna...jau citā valstībā.
Pieņemu, ja kāds jebkad ir secinājis, ka ir atkarīgs un uz jautājumu "tu pīpē?" atbildējis apstiprinoši, tad tu nekad nevari zināt par sevi droši, ka esi atmetis.
Un lai arī atmetusi neesmu, netīšām sanāca, ka pēdējā cigarete man bija pirmajā janvārī. Tas nav saistīts ar jebkāda veida jaunā gada apņemšanām, kurām es neticu. Tā vienkārši sanāca.
Un tagad es rēķinos ar sekām.
Uz ielas stāvot pie luksafora, dūmojošie cilvēki mani padara klepojošu,
es jūtu, kura mašīna strādā ar dīzeli, benzīnu vai gāzi,
sasmakušu istabas gaisu es vēdinu divreiz biežāk nekā parasti,
jebkāda veida vīrakus vai citas asas smaržas, aromātiskos atsvaidzinātājus telpā es nevaru izturēt ilgāk par desmit minūtēm,
parastais jogurts kļuvis tik aromātiski garšīgs,
valriekstu smarža no rieksta sadrūp mutē tik tuvu degunam...,
jonson's baby eļļa uz manis uzsprāgst no laimes,
gurķa un tomāta savienojums man atgādina par vasaru laukos,
un tagad cepjot kartupeļus ar sīpoliem un ķiploku, es tam visam cauri spēju saost niansētu ūdens smaržu tvaikā kas uzvirmo atverot vāku.
Un jā, vēl es spēju saost arī veco vistu, kas pāris dienas ledusskapī ir radījusi puvuma atmosfēru...hihihi
Es vēl joprojām nespēju pretoties greifrūta sulīgajai smaržai, koka siltumam istabā un peldošu kumelīšu aromātam. Šķiet es šodien pat varēju just kā smaržo saule. Varbūt tikai sasilis gaiss,... taču patīkami.
Mans deguns valda pār mani. Tas ir kļuvis ārkārtīgi aktīvs un spēj mani tikpat labi, kā sadusmot, tā nomierināt un iepriecināt.
Un cik jocīgi smaržo āda, netīri mati un plastmasa no mana datora.
Tā ir vesela pasaule. Tagad tikai aizvēr acis un sākt dzīvot no jauna...jau citā valstībā.
100 jautājumi
Kāds man palūdza uzrakstīt 100 jautājumus, kuri man šķiet svarīgi.
Un pagāja vairākas dienas līdz es savu jautājumu sarakstu esmu pabeigusi.
Ja kādam lasot rodas atbilde, kaut uz vienu no šiem jautājumiem, es tikai priecāšos par kādu mājienu.
Pieļauju , ka katram indivīdam jāmeklē atbildes pašam, taču iespējams, ka jautājumi pasaka pat vairāk nekā iespējamās atbildes. Tikpat labi atbildes var nemeklēt un visu sarakstu uztvert retoriski, kā katru no tiem izskaidrot zinātniski. Up to you...
Un pagāja vairākas dienas līdz es savu jautājumu sarakstu esmu pabeigusi.
Ja kādam lasot rodas atbilde, kaut uz vienu no šiem jautājumiem, es tikai priecāšos par kādu mājienu.
Pieļauju , ka katram indivīdam jāmeklē atbildes pašam, taču iespējams, ka jautājumi pasaka pat vairāk nekā iespējamās atbildes. Tikpat labi atbildes var nemeklēt un visu sarakstu uztvert retoriski, kā katru no tiem izskaidrot zinātniski. Up to you...
 |
| Ne gluži pasaules gals, taču jumts gan brauc ciet. Šoreiz tiešā nozīmē :) |
1. Kur rodas skaņa?
2. Kas ir dvēsele?
3. Kādēļ cilvēki tic? (pastāv ticība)
4. Kas liek cilvēkiem izgudrot no jauna?
5. Kādēļ mēness un sievietes cikla garumi ir
vienādi?
6. Kādēļ ritms nomierina?
7. Kādēļ rutīna nogurdina?
8. Cik daudz cilvēku uz pasaules šobrīd izjūt
orgasmu?
9. Kas liek cilvēkam baidīties no nezināmā?
10. Kādēļ jūra un horizonts nomierina?
11. Vai zinot savu miršanas dienu es dzīvotu
savu dzīvi citādāk? Kā?
12. Kādēļ cilvēkiem ir dažādas rases?
13. Kur rodas ļaunums?
14. Ko nozīmē brālība?
15. Cik maksimāli daudz brāļu vienam cilvēkam
var būt?
16. Kādu funkciju cilvēkā pilda kauns?
17. Vai pastāv brīvība?
18. Kādēļ cilvēki vēlas lidot?
19. Cik precīzi pašlaik uz zemeslodes ir
cilvēku?
20. Kādēļ pieaugušie sevī pazaudē bērnu?
21. Kur dodas dzīvnieki, kad viņi saprot, ka
drīz mirs? (kur viņi dodas nomirt?)
22. Ko cilvēks darītu, ja viņam nebūtu
nepieciešams miegs?
23. Kādēļ cilvēks izdomā tik daudz veidus kā
sāpināt, nogalināt un iznīcināt?
24. Vai visas domas patiesībā nav tikai dažāda
veida atmiņas?
25. Kādēļ cilvēkiem nav vajadzība atcerēties
sapņus?
26. Vai cilvēka gēni ietekmē cilvēka
intelektu?
27. Kādēļ cilvēkam nagi nenodilst, bet tie
jāapgriež
28. Kur novedīs tehnoloģiju attīstības ātrums?
29. Ja uz zemes būtu palikuši tikai brālis un
māsa, vai viņi pārotos ar savu pēcnācēju, lai saglabātu sugu?
30. Kad vīrieši izdomāja, ka vēlas valdīt?
31. Kādēļ cilvēki dara to, ko viņiem liek?
32. Kādēļ nauda ir kļuvusi par mērķi?
33. Kādēļ pasaule ir duāla?
34. Vai sapņi palīdz saskatīt realitāti?
35. Kāda jēga ir skaudībai?
36. Kas būs nākamais, ko man kāds uzdāvinās?
37. Cik daudz litru cilvēks var fiziski
izraudāt dzīves laikā?
38. Kāds ir mans sāpju slieksnis?
39. Kur ir mana lidmašīna?
40. Vai laukos ir laimīgāki cilvēki nekā
pilsētā?
41. Kāpēc Latvijā nav dabas katastrofu?
42. Kādēļ Latvijā tik krasi mainās laikapstākļi
un temperatūra
43. Kas ir nacionālā identitāte?
44. No kā man ir visvairāk bail?
45. Kurš izdomāja narkotikas?
46. Kāda ir krēslas burvība?
47. Kur rodas miers?
48. Vai es būšu laimīga?
49. Vai cilvēks ir spējīgs iemīlēties un
nodzīvot patiesi laimīgi ar vienu cilvēku visu mūžu?
50. Vai būs ziema, kurā man nebūs auksti?
51. Kādēļ es bēgu no savām problēmām?
52. Kas veicina drosmi?
53. Vai ir kas diženāks par vecāku lepnumu par
sevis radīto?
54. Kur ir nelaimīgākā vieta zemes virsū?
55. Cik daudz cilvēku pašlaik izdzīvo
laimīgāko mirkli savā mūžā?
56. Kad visi cilvēki atkal runās vienā valodā?
57. Kādēļ cilvēkam vienmēr vajag vēl?
58. Kāda saikne cilvēkā ir starp prātu, jūtām
un ķermeni?
59. Kā atrast līdzsvaru savā dzīvē?
60. Kādēļ valstī nemaina no formālās uz
neformālo izglītību?
61. Kur atrast rūķus, fejas un laumiņas?
62. Kādēļ cilvēki netic pasakām, kad pieaug?
63. Kādēļ ārējais skaistums ir tik svarīgs?
64. Cik ilgi es spētu izdzīvot uz vientuļas
salas?
65. Kā cilvēkā rodas talants?
66. Kādēļ cilvēkiem ir tik grūti pieņemt nāvi?
67. Cik cilvēki uz pasaules pašlaik domā tieši
to pašu, ko es?
68. Vai uz pasaules ir kāds, kas ir mana
kopija izskata un rakstura ziņā?
69. Pēc cik ilga laika cilvēce noslīgs
atkritumos?
70. Kur rodas ideja?
71. Kas rada atšķirību starp prātu un jūtām?
72. Kādēļ cilvēki pakļaujas citu varai?
73. Ko senie mītu dievi darītu, ja viņiem būtu
pieejamas mūsdienu tehnoloģijas?
74. Kādēļ ar laiku mainās cilvēka rokraksts?
75. Kāds ir lielākais pasaules paradokss?
76. Kādēļ tik daudz cilvēku uz zemes dzīvo klimatā,
kurš nav paredzēts , lai izdzīvotu?
77. Kā dēļ ir vērts mirt?
78. Kādēļ ūdens un uguns nomierina?
79. Kas
es esmu?
80. Kur, kādā sfērā es sevi spētu vislabāk
izmantot?
81. Kas ir brīnums?
82. Kas var remdēt vecāku ciešanas pēc bērna
nāves?
83. Vai eksistē kalns, kurā vēl neviens nav
uzkāpis?
84. Cik vēl ilgi cilvēku rase eksistēs uz
planētas?
85. Kas liek alkt piedzīvojumus?
86. Vai tad, ja dzīves laikā mainās kaut kādas
pamata patiesības, ir iespējamība, ka arī es pati kā būtība mainos?
87. Kas tas īsti mani veido?
88. Kurš mākslas darbs ir visvairāk ietekmējis
vēstures gaitu?
89. Kādēļ cilvēks iznīcina dabu?
90. Vai es būšu labāka, sasniegšu vairāk par
saviem priekšgājējiem?
91. Vai eksistē dzīvība ārpus zemes?
92. Ko es vēlos?
93. Kas mani padara īpašu, atšķirīgu no
citiem?
94. Kādēļ cilvēki vēlas būt slaveni, taču
tikai vēlāk atceras par savu privātumu?
95. Kad skolās sāks mācīt par cilvēku
attiecību psiholoģiju?
96. Kādēļ dzīve ir vērtīgāka par nāvi?
97. Pēc kā smaržo tīrs ūdens?
98. Kur ir vissvaigākais gaiss?
99. Ko nozīmē būt labam cilvēkam?
100.
Kas
ir mīlestības vērts?
Pēcsvētku ieteikums
Pēc savas pieredzes pēc svētkiem iesaku izkustēties.
Tas lieti noder visa tā sagremošanā, kas cilvēciņam reklāmu, rosolu un prieka jūklī var noderēt.
Pietiek ar to, ka izkustās mazliet no rīta pavingrojot.
Kad šogad biju uz pirmo deju nodarbību, kas man iekrita joga, jutos fantastiski. Viss stīvums izstiepas un locekļi atkal sāk darboties. Jo vairāk muskuli darbina, jo spēcēgāks tas paliek (nu tas ir patiesībā arī par sirdi domāts, bet ne šoreiz par mīlas fronti)
Tas ir tik forši atkal just, ka rociņas un kājiņas ir gatavas uzņemt manu svaru un ne tikai gausi noslīdēt gar maniem sāniem pie piparkūku groza izdvešot "Es atkal pieēdos. Es vairs nevaru.." (ticiet man es šo frāzi izteicu diezgan pabieži) Un tad es iedomājos, ka varbūt nākamgad vecītim uz svētkiem palūgt sev vienkārši lielāku kunģi, kur to visu garšīgo sagremot, lai nav grūši pēc tam steberēt mājās.
Taču stāsts laikam bija par aktivitātēm.
Kādu laiku atpakaļ secināju kādu fenomenālu veidu, kā sevi sagatavot jaunai diena, kā pamosties un pateikt ķermenim- ir jāsāk diena!
Nu tad lūk ko es daru:
Viens-> es nostājos pie loga (pat ja pa to nespīd saule). Ja dzīvojat pagrabā varbūt, ka tas izdodas arī nostājoties pret kāpnēm vai pret lampu.
Divi -> es aizveru acis (un tad jau ver iztēloties ka kvēlspuldzei arī ir UV).
Trīs-> es caur sāniem paceļu uz augšu rokas, daru to lēnām ievelkot labi daudz CO2 caur nāsīm,
savienoju rokas augšā un nolaižu. Nolaišanas brīdī es rokas mazliet saspiežu kopā. Sāk darboties kaut kādi lāpstiņu muskuļi vai kaut kas tāds. To es atkārtoju trīs reizes (ja gribās var kaut vai 20, bet tā jau var nokavēt arī darbu/skolu un tad jau tikpat labi var arī nākamreiz vienkārši aizgulēties)
Četri-> es atveru acis un man vairs negribas gulēt. Mugurā ir sākušas ritēt asinis, plaušas automatizējušas mierīgu elpošanu un arī viss pārējais kustas gana labi.
Pieci-> nu...šeit es atļauju katram pašam izdomāt sevi motivējošas frāzes par to, kas jums ir sapņos ("es šodien atradīšu simtlatnieku uz ielas", "es šomēnes pateikšu kaimiņam, ka man nepatīk, ka viņš kāpnēs pīpē", "es šogad atradīšu sapņu princi", "es šajā gadsimtā izlasīšu visu Poruka dzeju" utt. kas nu kuram tuvāks :) ).
Seši-> ir labi atcerēties to izdarīt katru rītu. Regularitātei ir spēks. Kad es iedomājos, "nu kā lai es jūtos labāk un pamostos- rītam taču nav jābūt mocībām, tam jāiedvesmo", es atceros par šo...
Nu sliktāk no tā nevienam nepaliks. Pašam- labāk.
Tā, ka ja nav sporta zāles abonaments, vai zemē kurā dzīvojat ir tik ļoti auksts, ka izejot līdz veikalam nosalst ciskas un nav iekāres no rītiem skriet, vai ja neesiet vēl atraduši sev īstās un vienīgās fiziskās aktivitātes, cīņas , deju, sporta vai jebkādā citā fiziskā veidā, tad der katram pašam sākt ar mazumiņu no rītiem.
Tas lieti noder visa tā sagremošanā, kas cilvēciņam reklāmu, rosolu un prieka jūklī var noderēt.
Pietiek ar to, ka izkustās mazliet no rīta pavingrojot.
Kad šogad biju uz pirmo deju nodarbību, kas man iekrita joga, jutos fantastiski. Viss stīvums izstiepas un locekļi atkal sāk darboties. Jo vairāk muskuli darbina, jo spēcēgāks tas paliek (nu tas ir patiesībā arī par sirdi domāts, bet ne šoreiz par mīlas fronti)
Tas ir tik forši atkal just, ka rociņas un kājiņas ir gatavas uzņemt manu svaru un ne tikai gausi noslīdēt gar maniem sāniem pie piparkūku groza izdvešot "Es atkal pieēdos. Es vairs nevaru.." (ticiet man es šo frāzi izteicu diezgan pabieži) Un tad es iedomājos, ka varbūt nākamgad vecītim uz svētkiem palūgt sev vienkārši lielāku kunģi, kur to visu garšīgo sagremot, lai nav grūši pēc tam steberēt mājās.
Taču stāsts laikam bija par aktivitātēm.
Kādu laiku atpakaļ secināju kādu fenomenālu veidu, kā sevi sagatavot jaunai diena, kā pamosties un pateikt ķermenim- ir jāsāk diena!
Nu tad lūk ko es daru:
Viens-> es nostājos pie loga (pat ja pa to nespīd saule). Ja dzīvojat pagrabā varbūt, ka tas izdodas arī nostājoties pret kāpnēm vai pret lampu.
Divi -> es aizveru acis (un tad jau ver iztēloties ka kvēlspuldzei arī ir UV).
Trīs-> es caur sāniem paceļu uz augšu rokas, daru to lēnām ievelkot labi daudz CO2 caur nāsīm,
savienoju rokas augšā un nolaižu. Nolaišanas brīdī es rokas mazliet saspiežu kopā. Sāk darboties kaut kādi lāpstiņu muskuļi vai kaut kas tāds. To es atkārtoju trīs reizes (ja gribās var kaut vai 20, bet tā jau var nokavēt arī darbu/skolu un tad jau tikpat labi var arī nākamreiz vienkārši aizgulēties)
Četri-> es atveru acis un man vairs negribas gulēt. Mugurā ir sākušas ritēt asinis, plaušas automatizējušas mierīgu elpošanu un arī viss pārējais kustas gana labi.
Pieci-> nu...šeit es atļauju katram pašam izdomāt sevi motivējošas frāzes par to, kas jums ir sapņos ("es šodien atradīšu simtlatnieku uz ielas", "es šomēnes pateikšu kaimiņam, ka man nepatīk, ka viņš kāpnēs pīpē", "es šogad atradīšu sapņu princi", "es šajā gadsimtā izlasīšu visu Poruka dzeju" utt. kas nu kuram tuvāks :) ).
Seši-> ir labi atcerēties to izdarīt katru rītu. Regularitātei ir spēks. Kad es iedomājos, "nu kā lai es jūtos labāk un pamostos- rītam taču nav jābūt mocībām, tam jāiedvesmo", es atceros par šo...
Nu sliktāk no tā nevienam nepaliks. Pašam- labāk.
Tā, ka ja nav sporta zāles abonaments, vai zemē kurā dzīvojat ir tik ļoti auksts, ka izejot līdz veikalam nosalst ciskas un nav iekāres no rītiem skriet, vai ja neesiet vēl atraduši sev īstās un vienīgās fiziskās aktivitātes, cīņas , deju, sporta vai jebkādā citā fiziskā veidā, tad der katram pašam sākt ar mazumiņu no rītiem.
Abonēt:
Komentāri (Atom)