Es neesmu atmetusi smēķēt.
Pieņemu, ja kāds jebkad ir secinājis, ka ir atkarīgs un uz jautājumu "tu pīpē?" atbildējis apstiprinoši, tad tu nekad nevari zināt par sevi droši, ka esi atmetis.
Un lai arī atmetusi neesmu, netīšām sanāca, ka pēdējā cigarete man bija pirmajā janvārī. Tas nav saistīts ar jebkāda veida jaunā gada apņemšanām, kurām es neticu. Tā vienkārši sanāca.
Un tagad es rēķinos ar sekām.
Uz ielas stāvot pie luksafora, dūmojošie cilvēki mani padara klepojošu,
es jūtu, kura mašīna strādā ar dīzeli, benzīnu vai gāzi,
sasmakušu istabas gaisu es vēdinu divreiz biežāk nekā parasti,
jebkāda veida vīrakus vai citas asas smaržas, aromātiskos atsvaidzinātājus telpā es nevaru izturēt ilgāk par desmit minūtēm,
parastais jogurts kļuvis tik aromātiski garšīgs,
valriekstu smarža no rieksta sadrūp mutē tik tuvu degunam...,
jonson's baby eļļa uz manis uzsprāgst no laimes,
gurķa un tomāta savienojums man atgādina par vasaru laukos,
un tagad cepjot kartupeļus ar sīpoliem un ķiploku, es tam visam cauri spēju saost niansētu ūdens smaržu tvaikā kas uzvirmo atverot vāku.
Un jā, vēl es spēju saost arī veco vistu, kas pāris dienas ledusskapī ir radījusi puvuma atmosfēru...hihihi
Es vēl joprojām nespēju pretoties greifrūta sulīgajai smaržai, koka siltumam istabā un peldošu kumelīšu aromātam. Šķiet es šodien pat varēju just kā smaržo saule. Varbūt tikai sasilis gaiss,... taču patīkami.
Mans deguns valda pār mani. Tas ir kļuvis ārkārtīgi aktīvs un spēj mani tikpat labi, kā sadusmot, tā nomierināt un iepriecināt.
Un cik jocīgi smaržo āda, netīri mati un plastmasa no mana datora.
Tā ir vesela pasaule. Tagad tikai aizvēr acis un sākt dzīvot no jauna...jau citā valstībā.
Un Tu pati arī smaržo daudz vairāk pēc sevis. Ņam ņam
AtbildētDzēst