Pēc savas pieredzes pēc svētkiem iesaku izkustēties.
Tas lieti noder visa tā sagremošanā, kas cilvēciņam reklāmu, rosolu un prieka jūklī var noderēt.
Pietiek ar to, ka izkustās mazliet no rīta pavingrojot.
Kad šogad biju uz pirmo deju nodarbību, kas man iekrita joga, jutos fantastiski. Viss stīvums izstiepas un locekļi atkal sāk darboties. Jo vairāk muskuli darbina, jo spēcēgāks tas paliek (nu tas ir patiesībā arī par sirdi domāts, bet ne šoreiz par mīlas fronti)
Tas ir tik forši atkal just, ka rociņas un kājiņas ir gatavas uzņemt manu svaru un ne tikai gausi noslīdēt gar maniem sāniem pie piparkūku groza izdvešot "Es atkal pieēdos. Es vairs nevaru.." (ticiet man es šo frāzi izteicu diezgan pabieži) Un tad es iedomājos, ka varbūt nākamgad vecītim uz svētkiem palūgt sev vienkārši lielāku kunģi, kur to visu garšīgo sagremot, lai nav grūši pēc tam steberēt mājās.
Taču stāsts laikam bija par aktivitātēm.
Kādu laiku atpakaļ secināju kādu fenomenālu veidu, kā sevi sagatavot jaunai diena, kā pamosties un pateikt ķermenim- ir jāsāk diena!
Nu tad lūk ko es daru:
Viens-> es nostājos pie loga (pat ja pa to nespīd saule). Ja dzīvojat pagrabā varbūt, ka tas izdodas arī nostājoties pret kāpnēm vai pret lampu.
Divi -> es aizveru acis (un tad jau ver iztēloties ka kvēlspuldzei arī ir UV).
Trīs-> es caur sāniem paceļu uz augšu rokas, daru to lēnām ievelkot labi daudz CO2 caur nāsīm,
savienoju rokas augšā un nolaižu. Nolaišanas brīdī es rokas mazliet saspiežu kopā. Sāk darboties kaut kādi lāpstiņu muskuļi vai kaut kas tāds. To es atkārtoju trīs reizes (ja gribās var kaut vai 20, bet tā jau var nokavēt arī darbu/skolu un tad jau tikpat labi var arī nākamreiz vienkārši aizgulēties)
Četri-> es atveru acis un man vairs negribas gulēt. Mugurā ir sākušas ritēt asinis, plaušas automatizējušas mierīgu elpošanu un arī viss pārējais kustas gana labi.
Pieci-> nu...šeit es atļauju katram pašam izdomāt sevi motivējošas frāzes par to, kas jums ir sapņos ("es šodien atradīšu simtlatnieku uz ielas", "es šomēnes pateikšu kaimiņam, ka man nepatīk, ka viņš kāpnēs pīpē", "es šogad atradīšu sapņu princi", "es šajā gadsimtā izlasīšu visu Poruka dzeju" utt. kas nu kuram tuvāks :) ).
Seši-> ir labi atcerēties to izdarīt katru rītu. Regularitātei ir spēks. Kad es iedomājos, "nu kā lai es jūtos labāk un pamostos- rītam taču nav jābūt mocībām, tam jāiedvesmo", es atceros par šo...
Nu sliktāk no tā nevienam nepaliks. Pašam- labāk.
Tā, ka ja nav sporta zāles abonaments, vai zemē kurā dzīvojat ir tik ļoti auksts, ka izejot līdz veikalam nosalst ciskas un nav iekāres no rītiem skriet, vai ja neesiet vēl atraduši sev īstās un vienīgās fiziskās aktivitātes, cīņas , deju, sporta vai jebkādā citā fiziskā veidā, tad der katram pašam sākt ar mazumiņu no rītiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru