Šodiena man tādā ziņā bija ārkārtīgi produktīva.
Sākšu ar to, ka pirmoreiz rakstīju testu diezgan bezjēdzīgā priekšmetā. Visu drīkst izmantot, nekas nav īsti jāsaprot, viss tadā pašplūsmā, ka nesaprotu ko apgūstu par savu mācību maksu. Bet tas droši vien šķiet jo vairāk tādēļ, ka viss iet uz galu. (Mācību gads un manas studijas, šoreiz par pasauli nerunāsim )
Pirmoreiz izdarīju kādu nerātnību kaimiņiem. Vakar no kāpņu telpas izvācu visas alus bundžas un ļoti nopriecājos, ka nu būs kārtība, taču šorīt skatos pie apakšējā hosteļa durvīm blakus atkal ir alus bundža ar cigarešu pelniem. Mazais kārtībnieks manī sadumpojās un nedomājot par to, cik tas būs produktīvi, nolika bundžu priekšā durvīm, lai tās nebūtu iespējams atvērt bundžu neapgāžot. Man nepatīk kāpt uz 6. stāvu caur zilgāzi. Tāpat jau grūti. Tas noteikti neko nedos, taču mazais palaidnis manī gardi nosmējās par savu blēņu. A ha ha hā! (Tagad jābīstas no Z vecīša žagariem)
Pirmoreiz braucu ziemā ar riteni. Uh tik! Ja kāds to nav darījis, varu teikt droši- tas ir piedzīvojums. Šķidrais sniega un sāls maisījums man atgādina pludmales smiltis, kas ir tikpat ķēpīga padarīšana braucot ar velosipēdu. Nemitīga sānslīde, nosalis dupsis uz aukstā sēdekļa, no kura atkārtoti jānokāpj, jo negudrie gājēju izlēcieni pārspēj pat Donaldu Daku. Iebraucu lāsteku nožogojumā pat braucot tikai ar minimālo ātrumu. Taču gods godam, pie Vef'a veloceliņš ir notīrīts labāk par gājēju celiņu (kas gan liek tikai meitenītēm spicos, nestabilos papēdīšos un lielās somās tikai izmantot šo celiņu). Braucu apstākļu spiesta, bet tas deva iespēju apdomāt to ka sniegs un smiltis ir savā ziņā līdzīgas. Iespējams arī sviests, kas šķiet nu jau kuļas pa manu galvu. Viss mierīgi. Tas nav viss.
Pirmoreiz es no pudelēm izveidoju vāzes. Lai šo procesu padārītu skaidrāku, variants nr 1. ir palūkoties oriģinālavotā, kā to darīt šeit . Taču variants nr 2. ir palūkoties kā tas sanāca man ar Rūtiņu. Ja tas liekas kaut kas neticams, es varu apgalvot- tas tiešām strādā! Fantastiskas emocijas...Daudz bērna prieka un satraukuma...un tā šovakar mans pēdējais "pirmoreiz" būs par to, ka ...
...pirmoreiz es šeit stāstīšu fotostāstu.
Tātad- kas jādara?
 |
| Ņemam vienu Rūtu un kādu upuri no vīna vai alus vakara... |
 |
| Kādu dabīga materiāla šņori (iespējams der arī no kurpēm - vēl nemēģinājām) un samērcē nagu lakas noņēmējā |
 |
| Virvi sažņaudz ap nolūkoto upuri |
 |
| Tam visam piešauj nedaudz asumu |
 |
| Un sviež slīcināt ledus aukstajā ūdenī |
 |
| Pāri paliek pļukš... Taču turpinājumu kāds laimīgais Rūtiņas draugs redzēs Ziemīšos atplēšot papīru ar ziemeļbriedīšiem |
Lai jums priecīgi Ziemassvētki, tā it kā tas ar jums notiktu pirmoreiz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru