Rudens ietekumu saraksts

Ja kāds visu dienu nodzīvoja mājās ar aizvērtiem aizskariem nepalūkojoties ārā, tad varu pačukstēt, ka tur bija aizraujoši saulaina diena.

1) Tā kā man vēl nav pieslēgta apkure no rīta drebēju kā kļavu sārti dzeltenā lapa. Taču padejoju un kļuva daudz daudz siltāk. Ja arī jums nav pieslēgta apkure, padejojiet- tas palīdz.

2) Es braucu gleznot, taču ejot garām puķu stendiem atcerējos, cik sen man neviens nav dāvinājis ziedus. Un, ka es ļoti vēlētos tos saņemt. Droši vien podiņā labāk, bet šodien man vienkārši gribējās ziedus.
Kādu laiku jau vados ne tikai pēc principa "nedari to, kas pašam nepatīk", bet arī "ja kaut ko vēlies, izdari to kādam citam- iespējams viņš arī vēlas"(nu vai kaut kā tā, tāds īss formulējums tam vēl nav tapis.) Un tā es šodien mammai uzdāvināju ziedus.

3) It kā jau parastas rudens puķītes no mīļa onkulīša ietītas televīzijas programmas lapelē un tomēr visu ceļu es pie sevis priecājos un turēju tās pie sevis paceltas kā pirmklasniece, domājot kā labāk pasniegt un kādus vārdus izvēlēties, un ja nu viņa prasa kāpēc (nu man taču nav tāda loģiska iemesla, vienkārši gribās) un ja nu tomēr labāk dāvināt kādam citam, vecaimammai piemēram, vai tā viena puķīte nav tā nesmuki noliekusies un ja nu viņai nepatiks...Par daudz domu. Iegāju mājā, saņurcīju bumbiņu no aptītās avīzes un sasveicinoties vienkārši noteicu "Tās tev". Visa mana dižā doma aizpūtās rudens vējā. Nav ko tik daudz prātuļot, vajag darīt un miers.

4) Mazajam brālim jātaisa plakāts par kādu no svētkiem. Viņš izvēlējies Lāčplēša dienu, taču jāuztaisa skaists uzraksts. Mamma lūdz, lai es palīdzu. Tā nu es savelku līnijas un atroku no vecām atvilknēm sakaltušas guašas. Bet viss nav tik vienkārši, jo darbiņš nu jāturpina viņam pašam. Man likās, ka izkrāsot burtiņus pa līnijām var katrs un ka novilkt ar otu pa papīru ir vienkārši, taču re ka nav. Skatos, kā viņš cīnās un domāju vai arī man tik grūti nācās sākumā. Tagad prasmes iegūlušās rokās un viss šķiet pašsaprotami. Tā nu pamācīju kā labāk, kā vieglāk un kā patīkamāk. Padoms: dod otram otu, nekā krāsot cita darbu viņa vietā.

5) Biju mazliet jau piermirsusi, cik mans rajons ir kluss un miera pilns. Tādēļ nākamais ieteikums ir vienkārši baudīt vietu, kur jūs esat. Ar diviem tuviem cilvēkiem izgāju pastaigā pa mežu. Tāda laba sajūta. Nevajag nemaz uz Siguldu braukt, arī citur kokiem dzeltē un birst nost lapas. Apskatieties apkārt cik daudz dabas gulēt iešanas procesu notiek apkārt. Tas liek arī pašai nomierināties.

5) Turpmāko dienas daļu es parūpējos par sevi. Un to nu nevajag aizmirst, cik tas svarīgi. Rūpējieties par sevi, jo nekad nevar būt drošs, ka kāds cits to jūsu vietā izdarīs. Un kurš gan labāk zina, kas katram vajadzīgs, ja ne pats. Mainiet sevi gan iekšēji gan ārēji, ja tas nenotiks apzināti un ar paša gribu tad notiks neapzināti un sāpīgi.

6) Turpinājumā viena brīnišķīga lieta, ko es nedrīkstu aizmirt.Tā ir kontaktimprovizācija, un sajūta, ko tā manī  rada ir kaut kas apbrīnojams. Atkal biju bērns. Jau četrus mēnešus es nebiju bijusi. Kaut kā piemirsās. Likās, ka jābūt nopietnai un atbildīgai, cilvēki taču skatās, kā dzīvoju dzīvi. Bet tagad es varu būt muļķīga, spēlēties ar formām, ar situācijām, ar sajūtām. Kāds pacilājums. Un  samīļošanās...jā. Ievēroju otrajā punktā pieminētos principu un samīļojos ar cilvēkiem, kuriem sagribēju. Jā, tā vienkārši. Samīļojieties.

7) Un dodieties naksnīgās pastaigās uz Berga Bazāru. Tur ir pīti krēsli pie strūklakas un ūdens nomierina.

Ja kādam ir vēl kāds ietekums, labprāt uzklausīšu, un pašai ar katru dienu noteikti nāks klāt...Tagad jādodas sapņot par mieru, prieku un labsajūtu. To nu arī novēlu katram...